love

dreamers

kā pret sienu

En-to reizi uzkāpju uz viena un tā paša grābekļa.
Gribās teikt, nekas būs kāds cits, kurš mani novērtēs,
nospļauties un iet prom neatgriežoties,
bet tas grābeklis tāds mīļš un tuvs.

man šķiet, ka par mani vislabāk visu zina, tikai viens cilvēks- es

Pietiks runāt aiz muguras un stāstīt nepatiesības un izdomāt neesošas lietas.
Vienkārši pajautājiet, kas pa kam!

Enniskillen here I come

Only one month left, can't wait :)

es neizvēlējos palikt divdesmit trīs gadīga

Līdz šim 10. decembra sajūtās jau sāku dzīvot mēnesi iepriekš, kad draugiem aizsūtu ielūgumus uz dzimšanas dienas ballīti. Tomēr šogad tas viss pienāca nemanot un dzimšanas dienu sāku gaidīt desmit minūtes pirms divpadsmitiem naktī, kad kā ierasts uzreiz pulkstenī parādoties 00:00 zvanu vecākiem un sveicu viņus šajā dienā, jo bez viņiem es šeit nebūtu, tāpēc dikti sveicu viņu un saku paldies, ka viņi mani atbalsta, mīl un ir man blakus, kad man to vajag. Cerams,ka kādreiz es viņiem varēšu arī dot nevis tikai ņemt.
Vēl man tāds niķis no bērnu dienām ir arī vienīgā dāvana, ko tik ļoti gaidu šajā dienā ir sniegs, jo kā tas iespējams, ja decembrī nav sniega? Ja ir ziemā dzimšanas diena, tad jābūt sniegam (situ kāju pie zemes) Un bija, ir joprojām - forši! (pagaidām,jo zinu, ka drīz apniks)
Protams, šī diena nav brīvdiena,tāpēc ceļos un veļos uz koledžu, kur mani sagaida Dana ar kūciņu un degošu svecīti. Ievēlos vēlēšanos un saņemu bučas un samīļojienus. Tālāk improvizācijā notiek pilnīga mājas darba improvizēšana- kopā ar foršajiem kursa biedriem svinam manu dzimšanas dienu
Tā kā neviens vakarā nepieteicās uz torti un šampīti pie manis, nolēmu iečilot vienītī, bet šekureku Aiva zvana un dodos uz Āgenskalnu ciemos. Tur vīns, vīnodziņas, sarunas un laternu laišana gaisā.
Paldies visiem par tik foršiem apveikumiem,vēstulēm, sms un zvaniem. Jūs padarījāt manu dzimšanas dienu ļoti īpašu!
Bet nu kā zināms- kā iesākas pirmdiena tā paiet visa nedēļa. ;D
Jums dziesmiņa un kūciņa ;*

hameleonu rotaļas nevis pasaka

Vai Tev ir bijusi tā sajūta, kad Tev ļoti svarīgs cilvēks jau trešo gadu pēc kārtas "uzmet" Tavu dzimšanas dienu? Man jā!
Tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām.
Pārāk atšķirīgās vietās mēs atrodamies un laiki arī nesaskan.
Secinājums ir vienkāršs, mēs nekad nebūsim kopā.

jaukus pohmeļus

Tā sajūta,kad tevi atceras tikai dzērumā.

this is it

I hate the fact, that the others have You more than I do

You've gotta get up and try

Esmu jau samierinājusies.
Patiesībā tik maz trūkst pilnīgai laimei.
Manai laimei.
Bet viss, kas notiek- notiek uz labu.
Man atliek tikai gaidīt, dzīvot tālāk un tad jau redzēs, kas notiks.

days like this

mīļā sirds

Pasaule negriežas ap Tevi!

There are some things in this world that don’t go as you’d like them to

Kad realitātē tiec pāri pagātnei, tad neaizmirsti arī tikt tai pāri sapņos.

mornin' sunshine

Forši nakts vidū ir piecelties no tā,ka dzīvoklī spokojas un tad vēl redzēt pilnīgi kreizī-šizo sapņus. Vēl nežēlīgi sāp labā roka un mugura, it kā naktī kāds būtu mani sitis. Mamma zvana un pieceļ mani 5 minūtes pirms modinātāja, es vēl reāli varēju tā izgulēties. Un šodien jākratās uz centru dēļ vienas lekcijas un ārā ir jau mīnusos. Grr! Labrīt pirmdiena! Dzīve turpina izdoties.

Don't lose yourself in dreams where you can run away from me

Labrīt! :)

Kā Tevi iespaido šī pāreja no vasaras laika uz ziemas? Biju domājusi šodien ilgāk pagulēt, bet nesanāca. Zinu, ka es nedrīkstu Tevi traucēt, bet gribēju pateikt, ka redzēji Tevi sapnī. Mēs strīdējāmies. Bijām greizsirdīgi viens uz otru. Tu atkal citos klausījies vairāk, nekā manī. Citiem vairāk ticēji, nekā man. Viss bija tik īsti izņemot Tavu smieklīgi oranžo cepuri, tā gan neizskatījās pēc Tava stila un krekliņš ar to hipsterveidīgo izgriezumu. Sasmējos. Bija labi, it kā būt Tavos apskāvienos. Šodien tā grūtāk, bet kā parasti viss aizmirsīsies, viss pazudīs. Labi, es došos uztaisīt sev citrontēju. Lai Tev jauka brīvdiena :)

meklējot nemo

Tu nekad ne par ko nevari būt drošs. Un uzticēties tu vari tikai pats sev.

Un ja man ir tā sajūta, ka es gribu braukt prom, ka gribu redzēt kā ir citur, tad es braukšu prom. 

Labāk es aizbraucu un viļos nevis palieku šeit un katru dienu nožēloju, ka neaizbraucu.

Tas, kas citiem ir labi nenozīmē, ka der arī man.

Man ir jāatrod sava vieta, kur iederēties.

mūzika ir dzīva

Nebiju veselu nedēļu klausījusies mūziku. Mūzika man liek atcerēties sajūtas, notikumus, uzreiz acu priekšā parādās attēls un uzmetas zosāda. Man dažreiz ir vajadzīgs laiks tikai man, bez atmiņām, bez pagātnes. Un kad laiks ir pagājis, es meklēju jaunu mūziku, jaunas dziesmas, lai veidotu jaunas atmiņas.

Es smaržoju pēc jaunas matu krāsas. Man patīk tā smarža. Atsvaidzināt matu krāsu ir kā iegūt jaunu dzīvi. Smaids uz sejas nepazūd un jaunas radošas idejas veidojas. 

Vēl nav pieslēgts siltums, bet sveces gan silda. Ienes mieru dzīvoklī, manās mājās.

Ir labi dzīvot vienai. Es varu klausīties kādu mūziku vēlos, skatīties tik tizlas filmas cik es gribu un neviens neteiks- izslēdz ārā to sūdu! Varu tizli dejot pie spoguļa, varu gaudot dušā, varu ēst gultā, mētāt zeķes pa grīdu, nemazgāt traukus. Tas viss nenozīmē, ka esmu ļoti nekārtīga, esmu kārtīga. Nav neviena, kas man to varētu aizrādīt. Nav neviena kam es varētu aizrādīt, par nemazgātiem traukiem. Esmu atbildīga pati par sevi.

Vientulība? Cilvēks ir vientuļš, cik pats vēlas. Aizbraucu ciemos, kāds atbrauc ciemos pie manis ar vīna pudeli vai bez. Dzīve ir tavās rokās, tu stūrē!

"Something borrowed"

Es vairs nebūšu Reičela.

ne šodien, ne rīt, ne parīt, nekad!

Ienīstu sevi, ka nepalīdzēju piecelties sievietei, kura nokrita aizķeroties aiz apmales. Kāpēc citi nepalīdzēja?
Tracina, ka cilvēks var būt vājš un ievainojams, kāpēc mēs vienmēr nevaram būt stipri?
Man nepatīk gaidīt, es ienīstu, ja kāds liek man gaidīt. Es vienmēr esmu laikā un ja kavēju jūtos slikti. Kāpēc citi nejūtas tāpat?

fuckmylife

man lūdzu vienu amnēziju un sirds transplantāciju

-

klusums klusē citādāk

esmu no planētas zēikssčetri

Pēc gada pārtraukuma, atkal sāksies studenta dzīve. Atkal iesviesta viena pasaulē, nezināmā un neparedzamā. Šoreiz mana izvēle, tad jau redzēs vai pareizā. Iedomājos,ka atkal varēšu zīmēt kladēs sirsniņas. Awesome!
Man ir bail patiesībā, baigi bail. Sēžu viena dzīvoklī, savā alā, skatos uz durvīm negribas rīt doties pa tām ārā, tur ir cita pasaule, kuru dažreiz nepazīstu. Piemēram,šodien es sāku raudāt par to, ka tik daudz atkritumu mēs izmetam ārā un ka drīz pasaule aizies bojā. Esmu dīvaina. Bet no rītdienas man ir bail, tomēr šodienas atklājums mani nomierina. Lai skan skaļāk! Visas dziesmas viņiem foršas!

pieķeru sevi atkal rakstot depresīvos tekstus

balsis manā galvā klusē
mēģinu aizturēt elpu, pat sirdspukstus,
lai atkal dzirdētu
tās četras sienas saraujas
biedē
smacē
un liek to visu neaizmirst.

keep smiling

Šodien piecēlos ar tādu domu, ka viss būs labi. Vienkārši mierā. Elpojam un baudām foršo laiku :)

divi gadi ir cauri

Veselu grāmatu varētu sarakstīt par šo laiku. Tik daudz jautājumu, bet nevienas atbildes. Tas tā kā parasti.
Lai jums forša diena!

man patīk skatīties filmas

Jau otro dienu guļu uz grīdas, jo dīvānā nav iespējams pagulēt, tā nu es aiztaisu acis un iedomājos, ka guļu pie jūras.

Vēl nedēļa pa laukiem un tad jādodas uz Rīgu, jāuzlīmē jaunas tapetes dzīvoklī, kur es dzīvošu viena. Iedomājoties, man paliek bail. Negribu, lai aizeju pa pieskari, ne jau no tapešu līmēšanas, bet no dzīvošanas vienai. Kaut gan staigāt apakšveļā brīvi pa dzīvokli, kur nav ne no viena jāslēpjas ir aweome!

Šonedēļ vēl jāizballējas pie Lubānas ezera un jāapmeklē citavide.lv un  viss esmu gatava koledžai. Patiesībā man ir tik bail atkal studēt, manējās kursa biedrenes bija-ir tik foršas, ka tā latiņa ir tik augsta, ka es nezinu, kas mani sagaida. Došos pretī nezināmajam.

Man ir tāds netikums, ka pārāk daudz domāju, bet ieliekot ausīs austiņas, skanot mūzikai ir pavisam cita pasaule un domas vienkārši aizbēg, bet šodien es vienkārši nedzirdēju mūziku, bet tikai savas domas un cerams, ka tam cilvēkam vaigi/ausis nenodega. 

Vispār pagaidām viss ir kārtībā, paldies, ka pajautājāt.

See ya.

Kur divi,tur trešais lieks. Es izstājos.

Kā, lai aizmirstu tās skumjas, kuras man jau ir pieaugušas klāt.
Kā, lai iznīdēju tos sapņus, kuri vairs nekad nebūs īsti.
Kā, lai aizeju un kā, lai palieku, ja sirds plīst uz pusēm.

P.S Solu sev, ka pagājusī nakts bija pēdējā, kad raudāju.

rutīna

Un vispār sestdien kāds varētu nedzert un pārmaiņas pēc mani aizvest/pavadīt/aizstiept mājās.

Muhahaa!

Jā, jā sestdien beidzot klāt gada lielākais pasākums - kapussvētki. Pa dienu visi izrāda savas kleitas/kurpes/frizūras, parāda jaunos draugus/draudzenes,  pastāsta cik labi un burvīgi viss ir, bet naktī viss vienalga, visi griežas dejās kā nu katrs māk, augstpapēžu kurpes cīnās ar dubļiem, kāds jau planē vai atpūšas uz estrādes soliņiem. Darbojas kafejnīca, kur tēju samaisa ar ābeļzaru un sidrs pēc kura iedzeršanas atrodies jau pilnīgā nārnijā.

Man patīk vērot cilvēkus, man patīk nedzert un nākamajā rītā mocīties tikai no miega trūkuma.

Bet šogad es ceru atpūsties un uzlikt mīksto visiem, bet tajā pašā laikā neļaušu sev kāpt uz galvas.

"visi vīrieši ir idioti"

Un man tētis šorīt atbild man: "Vai tad Tu nezināji?" Nu zin kā cerība mirst pēdējā. Viņš mani mierināja, ka nekas drīz atradīšu kādu kurš būs mazāk idiots, re mamma tādu atrada, tad piegāja pie mammas un samīļoja. Man tētis nekad nav bijis tāds runātājs, viņš nekad nestāsta kā jūtas, lai arī cik ironiski būtu, nez vai es arī tādu meklēju, tātad vai es meklēju tādu vīrieti, kurš ir līdzīgs manam tētim?
Pat īsti nezinu, kā jūtos, it kā ir daudz ko teikt, ir secinājumi, ir apņemšanās, bet kopumā tāds kā apstājies laiks.
Un vispār es neprasu daudz, tikai lai pieceļoties no sapņošanas viņš man būtu blakus.

man ir ko teikt par Zvēru

Līdz šim no visiem festivāliem pirmo vietu ieņēma Fonofest, bet tagad tā vietu ir ieņēmis Zvērā.

26.jūlija rītā cēlos 8:00 lai laicīgi aizbrauktu uz autoostu un nopirktu biļeti uz Saldu, jo Zvērs beidzot ir klāt un tā, lai būtu drošības garantija, ka tikšu autobusā. Biļete nopirkta un piektā sēdvieta ir manējā. Sakrāmēju somu ņemot līdzi pašu svarīgāko, pamazām jau esmu to iemācījusies. Tieku pie loga, bet saule nežēlīgi cepina, bet aizklājot aizkarus priekšā sajūta ir labāka. 2h garo braucienu īsinu ar mūzikas klausīšanos, kas noteikti neatbilst Zvēram un man blakus sēdošā melnā meitene, droši vien nepateiktu, ka mums mērķis ir viens un es mazliet nokaunējos pie sevis iegriežot mūziku pavisam klusu. Saldū mani sagaidīja mana foršā exkursabiedrene Aiva, tad nu sagaidījām, kad viņas draugam beigsies darbs un dodamies tālāk.

Tieku pie foršas brūnas aproces, uzceļam telti un ejam iečekot apkārtni un paņemt kādu dzeramo. Sidrs salds un 0,3 maksā Ls tādejādi pirmajā vakarā viss mierīgi. Noklausījāmies Rīta Stieni un devāmies gulēt. Pirmā nakts teltī šogad un ņemot vērā, ka esmu siltummīle, bija tīri ok. Piektdienas rīts ,protams, atkal cepīgs un dodamies peldēties Ciecerītē, pilnīgs brr, bet sajūta dzīva. Lēnām ierodas pārējie cilvēki un attālie paziņas, ar kuriem pavadīšu pārējās divas dienas.

Šogad pirmo reizi notiek amatnieku tirdziņš un Aiva tajā arī piedalās un tirgo savus auskariņus. Tiekam foršā vietā zem nojumes un ēnā, paņem šoreiz gan aliņus, kuri maksā lētāk par sidru. Pilnīgs čils un drīz ierodas jau Līga  ar Ievu, palīdzu uzcelt telti un dodamies atpakaļ pie Aivas, tur jau jautrību uztur Dāvis- kurš saka, nopērc auskarus un divi striptīzi no manis. Turpinās čils un nopirku sev Zvēra suvenīrus un saviem meičukiem arī. Vakars pienāk nemanot un atkal ejam peldēt, ieturam vakariņas pie krišņām, ja mana mamma to zinātu aplietu ar svēto ūdeni, bet tas tā, līdz govju planētai man vēl tālu.

Dodamies klausīties Skyforger, Soundarcade, Tesu. Es jau vairāk skatos uz tām rokām, kā viņi tur kapā tās ģitāras, tā patīk, vispār dzīvie koncerti iespārda. Njā un tad vienu brīdi aliņš man bija par daudz un eju gulēt.

Sestdienā viss kā par brīnumu ir super, atkal peldēt, brokastis un dodamies tirgoties, pa to laiku notika kautiņš ar daudz asinīm un iešana uz Sarkano Krustu pēc prezervatīviem, jāņem ja dod par brīvu, futbola skatīšanās- mēs par Pašizgāzēju, iefilmējam arī paziņu kamerā visādus sviestus. Tad es dodos uz Indygo, jau Fonī acis nevarēju atraut no viņu kustībām, tik superīgi bija. Mmm! Smiekli pēc smiekliem, jo paziņas ,visiem vārdus neatceros, tādus sviestus darīja, es gar zemi. Bija jautri, pavisam cita vide un cilvēki.

Lai vai kā sestdienas vakars beidzās ar foršu ietresīšanu visiem kopā pie dīdžeja, nu tā gacho dīdžeja, bija tīīīīk labi, visi slapji veselu stundu no vietas hajojam. Foršā mūzika beidzās un parādījās liels vējš un bik lietus ar zibeņiem, bet aizgāja pa maliņu prom un tā kā visi piekusuši dodamies gulēt. Svētdienas rīts atkal cepina un krāmējamies nost, lai dotos mājās. Visus notikumus jau nevar tā izstāstīt, bet man ļoti patika tās četras dienas pa Kurzemi. Gaidiet bildes un tiekamies nākamgad! :)

everything

Viss notiek tā kā tam jānotiek. Pat ar gribasspēku un tuvu cilvēku atbalstu es nespēju tikt viņam pāri. Tik tuvu un reizē tik tālu. Tikai viens solis līdz laimei, tikai viens solis līdz pilnīgam sabrukumam. Es nespēju noliegt acīmredzamo un to, ko citas acis neredz. Kad skatieni satiekas un reizē nolaižas, pēc tam seko dūriens mugurā. Mēs neesam viens otram un mēs vienmēr būsim viens otram.

Patiesībā es nemīlu. Mīlestība ir tikai mīts. Es ticu – otru cilvēku darīt laimīgu līdz mūža galam. Es ticu- celšos un kritīšu tikai par Tevi. Es ticu- ar Tevi es varu būt Ieva.

Viņš mani padara traku un arī laimīgu. Viņš mani padara tik ievainojamu un reizē tik stipru.

This is it?

kā Tu vari naktīs gulēt?

Kad kāds skrāpē dvēseli ārā
Un tu nezini klusēt vai kliegt
Jo nav īsti spēka nekam
Vēlēšanās padoties visspēcīgākā
Tāds vārds kā cīnīties jau sen aizmirsts

vakarā,kad +15

Un iespējams pat labi,ka mani mājās neviens nesagaida. Nebūtu jau forši tam cilvēkam vai dzīvniekam, kas vakarā sagaida bezemociju cilvēku, tādu iztukšotu,miegainu,kašķīgu un vienkārši nekādu. Jā,tieši tāda es šovakar pārnācu mājās, bet reti kad es arī smaidu.
Šorīt,kad ierados darbā mani sagaida Valters, kas dārziņā nav bijis divas nedēļas un saka man- Ievāā! Es iemācījos garo atstarotāju uzsist tā uz rokas kā man rādīji! un es tā sasmaidījos,ka viņš pēc divām nedēļām atcerējās,lai to man pateiktu. Sajutos īpaša. Tālākais darba dienas ritms ne ar ko neatšķīrās no pārējām miljons darba dienām, tikai vēl zvans no Īrijas lika smaidīt,jo rīt jau Santita ieceļo Latvijā. Būs jauka nedēļas nogale ^^
Nopirku 1kg zemeņu, tagad vicoju iekšā ar pienu. Tomēr tās negaršo kā vasara, nav tā vide, kad ar netīrām, basām kājām un paspūrušiem matiem sēžu pie mājas soliņa baroju odus, ēdu zemenes un ātri vēl paspēju nočiept kādu no brāļa vai mammas, kuri ēd gaužām lēnu. Vēl tikai trīs nedēļas un es būšu prom no pilsētas vides,lai atgrieztos laukos, bet arī no laukiem es bēgšu uz pilsētu un tā joprojām starp divām mājām.

Tas jums kārdinājumam!

nekad neesmu sev patikusi

Ja es beidzot sāktu sevi mīlēt un sev patikt, tad arī pasaule kļūtu labāka?

day by day

forever and after

Agrs pavasara rīts, ir sestdiena un gluži kā toreiz viņa sēdēja uz soliņa un ļāva, lai saule viņu silda. Tikai toreiz tie noteikti bija agri vasaras rīti, jo pavasarī... pavasarī viss bija citādāk – uz soliņa pēcpusdienās viņa sēdēja kopā ar Viņu...

Tā nu viņa tur sēdēja un gaidīja, kad beidzot atbrauks pakaļ tētis, jo iepriekšējā dienā viņa palika pilsētā, kur notika neliela pasēdēšana ar draugiem.

Aiztaisījusi acis ciet, viņa klausījās skaņās. Izdzirdot kādu nepazīstamu skaņu, viņa atvēra acis un mēģināja nepazīstamajā saskatīt, kaut ko pazīstamu. Skatiens apstājās pie šūpolēm, kur bērni ļāvās saviem priekiem, bet tad tas aizklīda tālāk aiz šūpolēm.. pēkšņi iestājās ilgas un ap sirdi, mazliet, iesmeldzās. Vienu brīdi viņa pat noticēja, ka tūlīt ap stūri Viņš parādīsies tāpat kā toreiz un varbūt šoreiz nekavēs..

Viņš mēdza kavēt vai arī viņa mēdza ierasties pārāk ātri norunātajā vietā, kas to vairs atceras, bet tomēr viņi satikās un pavadīja pāris stundas kopā, kas toreiz jau bija daudz.

„Viņš nenāks,” viņa sev teica un pagriezās uz pretējo pusi mēģinot neatsaukt vēl kādas atmiņas, kas ļautu izlauzties asarām.

 http://www.youtube.com/watch?v=KpxFhvT_GME

I will choose myself over you.

It's better to let you go than wait for you, like forever and it is your fckn loss!

this is it

Tik daudz pazaudēts
Tik daudz iegūts,
bet sirds tik un tā tukša.
Atkal padosimies vai tomēr cīnīsimies?

mazās niecības

Mazās paslēpes,
kur mēs viens otru meklējam.
Mazie strīdi,
kur es dusmojos uz Tevi.
Mazās šķiršanās,
kur Tu pamet mani.
Mazā laime,
kaut kur mēs nākotnē.

like whatever

You'll never see me again.

tā es sevi mierinu,kad cepjos

Nav ko cepties, paskaties ārā,jau viss zaļāks un siltāks paliek.
Dzīve paskries garām un zaļš un vecs paliksi aiz dusmām.

piektdiena, 13.aprīlis

Pēc grūtas darba nedēļas esmu saglabājusi pozitīvu domu, tas, kas viss būs labi.
Un ir arī iemesls turēties un negrimt dziļāk purvā.
Šis iemesls ļoti mīļš un tuvs, manis papildinošs, sargājošs un tādu tikai darīt laimīgu un nekad vairs nelaist vaļā.
Ja man jautātu cik ilgi, tad es atbildētu ilgāk nekā vajag, ilgāk nekā iespējams.

No krājumiem 5.

Jūtos kā muļķe.
Izlietota, netīra, stulba.
Svaiga, tīra peļķe.
Samīdīta pasaules barība.
Atkal rakstu muļķības,
Bez mīlestības.
Es neko nedomāju,
Tā es justos, kad nebūtu tevis.
Redzētu visu savādāk.
Neredzētu neko.
Galdam ir asas malas,
Bet kad tevis nav blakus,
Tās liekas tik mīļas un tuvas.
Pieķeros, kaut kam citam.
Nepareiza doma, vārdi, sajūta.
Pieļāvu tika daudz kļūdu.
Beigās tevi sadedzināšu,
Bet pirms tam,
Visi par tevi uzzinās.
Ļoti iespējams, ka ienīdīs.
Jau ienīst.

No krājumiem 4.

Neeksistē sāpes un to apakšlīmeņi.
Man garšo kartupeļi.
Nogurums un nemirs.
Bez vismazāk siers.
Kas sāp - raudu.
Dievinu šokolādi, ko nevar nopirkt par smiekla naudu.
Nav neviena, kas iedotu salveti.
Gribu konfekti.
Ik dienu mirst cilvēki.. simtiem.
Ar riekstiem.
Un piedzimst tikai nieka viens.
Balts ir piens.
Žēlumu jūtu, bet man nepatīk.
Lūpas aplaizīt man tīk.
Tā ir viena no vājuma pazīmēm.
Jogurts ar avenēm.

End of March

Caur balkona durvīm ieplūst dzīvoklī patīkams pavasara spirgtums. Termometrā rāda +6 grādi pēc Celsija skalas, mākoņains un pūš lēns DR vējš. Ir sestdiena un savu rītu uzsāku ar piparmētru tēju un Mārtiņa Beķerejas siltajām maizītēm. Nevaru īsti teikt vai esmu izgulējusies, bet pietiekami atpūtusies jā, lai šovakar satiktu savas kursa biedrenes, tas nozīmē ka būs jautras čalas un prieks acīs.
Dzīvoklī ir klusums, jo lai uzrakstītu pāris vārdus, ir jāieklausās klusumā. Fonā skan klavieres, jo kaimiņos ir varens/a pianists/a vai vienkārši kaislīgs klavierspēles mīlētājs/a.
Ja varētu aizbēgt no visām problēmām es jau sen būtu gabalā. Dažreiz brīnos cik gan ātri un viegli viens cilvēks var no tevis paņemt visu,visu. Tukšs! Un dažreiz brīnos cik daudz viens cilvēks tev var dot, ka attopies - laimīgs! Kā pa kalniem un lejām kopumā, kā no viena grāvja - otrā un beigās vienalga viss notiek kā meksikāņu seriālos. Solu vienu tādu "uzcept" savā grāmatā, pie kuras pievērsīšos pensijas gados. Ja tā atskatās, tā varētu sanākt itin bieza, kas iekļautu ne tikai manu dzīvi, bet arī manu tuvāko cilvēku dzīves. Sākot ar skolas mīlestībām, piedzīvojumiem, ballītēm, kāzām un bērēm, krāpšanām, studiju gadiem, strīdiem, intrigām, nu visā visumā par visu, ko ietver meksikāņu seriāli, tikai latviešu gaumē.
Ņomm, garšīga tēja un karameļu smalkmaizīte.

Tas ja kāda daļa manas dzīves beidzas, nenozīmē,ka beidzas visa dzīve. Dzīvošu tālāk, daļa manis noteikti tā darīs.

P.S Es Tevi mīlu 2012. gada trešais mart!

so little time,so much to do

Šis ir viens no tiem retajiem rītiem, kuros pieceļos un jūtos labi, jo esmu mājās. Pirmais skats, kas paveras pa logu nav dzīvokļu māju logi vai dūmojoši skursteņi, ko papildina gaudojošas sirēnas skaņas, es redzu tikai mežu un jūtu svaigu gaisu.
Pavasaris noteikti nāk, lai arī šeit laukos valda ziema, tomēr pavasaris tuvojas. Aizverot acis jau var sajust estrādes atklāšanas pasēdēšanu, kad piecas meitenes sēž uz soliņiem ar saules brillēm un garšīgiem dzērieniem runājas par dzīvi, ik pa laikam iesmejoties, noelšoties aizverot acis un uz minūti izbauda saules starus.
Laiks skrien tik ātri, ka nepaspēju izbaudīt ziemu, visu laiku bija tikai darbs-sabiedriskaistransports-māja-gulta-darbs. Pieaugušo dzīve nemaz nav tik viegla, apbrīnoju visus, kuri ar smaidu sejā tā var dzīvot līdz mūža galam.
Man pavasaris ir laiks pārmaiņām, laiks darīt, to ko sirds vēlas, darīt to, ko gribu un mainīt sevi uz pozitīvo pusi, laiks, lai izrautos ārpus rāmjiem un noteiktiem principiem, laiks dzīvot un mīlēt beidzot arī sevi.
Es negribu novecot neīstenojusi savus sapņus muļķīgu atrunu dēļ, negribu nomirt ar nožēlu, ka neesmu neko savā dzīvē izdarījusi labu. Laiks saņemt sevi rokās un pilnās burās uz priekšu un neapstāties pie neveiksmēm, bet ņemt tās kā pieredzi sev blakus.
http://vimeo.com/36778012

Un tad manis kādam laikam nevajag

In morning like this, i say to myself, that I will fight for You, but then happens some things what bring me down and stays just an empty morning.

Ja vienalga, tad ej prom

Ir tikai viens rīts un tas pats tūlīt izgaisīs
Skatos apkārt, neviena nav
Rokas taustās acīm ciet
Vairāk nekā bail, vairāk nekā grūti
Kāds klusē un kāds zina vairāk
Tomēr, lai rīts nezustu, lai laiks apstātos
Mums pārējie ir jāaizmirst
Cik ilgi citi noteiks mūsu dzīvi?
- Tik ilgi, līdz kāds gribēs atdot laimi
Viens solis, līdz robežai
Viens solis, līdz dažādiem rītiem
Un tā es stāvu gaidot nākošo rītu
Un nākošo..

will you marry me?

Šis ir garais gads - februāris ir par vienu dienu garāks kā ierasts. Pēc britu un skandināvu tradīcijām, sievietes var pašas bildināt savu vīrieti 29. februārī, ja līdz šim no vīrieša puses gredzens nav saņemts.

 Es pat varētu, kaut ko tādu izdarīt.

Kas tad mēs īsti esam?

Ja ne dienas, tad naktis jauc prātu.
Ja ne viņš, tad es.
No viena grāvja otrā.

No krājumiem nr.3

Cigarešu dūmi.
Viena netīra ieelpa.
Patiesi skaista izelpa.
Es smaržoju pēc tām.
Gaiss tik spēcīgs šovakar.
Un zvaigznes spožas.
Patīkams vēsums manī.
Galva apreibusi.
Tas, mazliet, no sajūtām.
Un laimes knudoņas vēderā.
Pa tumsu tagad ejam.
Ielu apgaismo lampas.
Telefons skandina mūziku.
Meitenes smaida.
Mēs ejam kopā.
Mēs ejam ārdīties.
Lūk tā!
Es pirmo reizi viena.
Šoreiz.
Tikai tā.

No krājumiem nr.2

Iepazīt no jauna, elpot kā bērnībā.
Rotaļāties ar pieneņu pūkām.
Smaidīt tik nevainīgi.
Kaislīgi uzlūkot sauli un ūdeni.
Sapņot par savu princi.
Mazliet, sāpju par nobrāzto ceļgalu.
Pabirdināt asaras un ierāpties mammai klēpī.
Sākt no jauna iet uz skolu.
Iepazīties un zināt viņus kā sevi.
Pamazām iejusties un prasīt mīlestību.
No Tevis un pārējiem, tik nevainīgi.
Es nezinu kā, lai iesāku rītus
Vai nobeidzu savus vakarus.
Ar tēju pie lūpām un končas.
Būvēšu leļļu mājiņu un rotaļāšos.
Bārbijas un Keni, tik smukiņi visi.
Vējš nojauca manu sapņu māju
Un kaimiņu puikas spēlē futbolu.
Rīt es ar viņiem spēlēšu
Un smaidīšu, jo priecāšos par spēli.
Izklaides un tusiņi, prātīgi un mierīgi.
Sestdien gulēšu ilgi.
Manas neizgulētās stundas, jo jāredz visa filma.
Tik, tik, tik pulkstenis tikšķ.
Mans laiks uz čučumuižu
Vēl tikai vakara pasaciņa.
Piens ar cepumiem un gultiņā.
Mieg actiņas, klusiņām, klusiņām..

No krājumiem nr.1

Savaldzināts un beigās pamests.
Ik rītu viņš lūdzas tikai par sevi.
Apmulsis savās domās un jūtās.
Viņš sola sev un citiem, ka mainīsies.
Bet viņš tikai sola.
Citiem liek domāt citādāk.
Un tagad viņš sev ieskaidro, ka viss kārtībā.
Apnika viņam saņemties.
Jūtās apskaidroties.
Ļaut atkal kādam sevi mīlēt.
Atmesti vārdi, bet tik daudz to vārdu.
It kā neiedziļinās, tā viņam vieglāk.

***

Savaldzināta un beigās pamesta.
Ik rītu viņa lūdz ātrāk nākošo.
Apmulsusi no citu vārdiem.
Viņa sola sev, ka vairs neraudās.
Bet viņa tikai sola.
Citiem liek domāt tāpat.
Un tagad viņa sev ieskaidro, ka viss kārtībā.
Iepatikās viņai saņemties.
Jūtās apmaldīties.
Ļaut sev atkal kādu mīlēt.
Nepateiktas domas, bet tik daudz to.
It kā iedziļinās, tā viņai grūtāk.