2012. gada 1. janv.

No krājumiem nr.1

Savaldzināts un beigās pamests.
Ik rītu viņš lūdzas tikai par sevi.
Apmulsis savās domās un jūtās.
Viņš sola sev un citiem, ka mainīsies.
Bet viņš tikai sola.
Citiem liek domāt citādāk.
Un tagad viņš sev ieskaidro, ka viss kārtībā.
Apnika viņam saņemties.
Jūtās apskaidroties.
Ļaut atkal kādam sevi mīlēt.
Atmesti vārdi, bet tik daudz to vārdu.
It kā neiedziļinās, tā viņam vieglāk.

***

Savaldzināta un beigās pamesta.
Ik rītu viņa lūdz ātrāk nākošo.
Apmulsusi no citu vārdiem.
Viņa sola sev, ka vairs neraudās.
Bet viņa tikai sola.
Citiem liek domāt tāpat.
Un tagad viņa sev ieskaidro, ka viss kārtībā.
Iepatikās viņai saņemties.
Jūtās apmaldīties.
Ļaut sev atkal kādu mīlēt.
Nepateiktas domas, bet tik daudz to.
It kā iedziļinās, tā viņai grūtāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru