kā Tu vari naktīs gulēt?

Kad kāds skrāpē dvēseli ārā
Un tu nezini klusēt vai kliegt
Jo nav īsti spēka nekam
Vēlēšanās padoties visspēcīgākā
Tāds vārds kā cīnīties jau sen aizmirsts

vakarā,kad +15

Un iespējams pat labi,ka mani mājās neviens nesagaida. Nebūtu jau forši tam cilvēkam vai dzīvniekam, kas vakarā sagaida bezemociju cilvēku, tādu iztukšotu,miegainu,kašķīgu un vienkārši nekādu. Jā,tieši tāda es šovakar pārnācu mājās, bet reti kad es arī smaidu.
Šorīt,kad ierados darbā mani sagaida Valters, kas dārziņā nav bijis divas nedēļas un saka man- Ievāā! Es iemācījos garo atstarotāju uzsist tā uz rokas kā man rādīji! un es tā sasmaidījos,ka viņš pēc divām nedēļām atcerējās,lai to man pateiktu. Sajutos īpaša. Tālākais darba dienas ritms ne ar ko neatšķīrās no pārējām miljons darba dienām, tikai vēl zvans no Īrijas lika smaidīt,jo rīt jau Santita ieceļo Latvijā. Būs jauka nedēļas nogale ^^
Nopirku 1kg zemeņu, tagad vicoju iekšā ar pienu. Tomēr tās negaršo kā vasara, nav tā vide, kad ar netīrām, basām kājām un paspūrušiem matiem sēžu pie mājas soliņa baroju odus, ēdu zemenes un ātri vēl paspēju nočiept kādu no brāļa vai mammas, kuri ēd gaužām lēnu. Vēl tikai trīs nedēļas un es būšu prom no pilsētas vides,lai atgrieztos laukos, bet arī no laukiem es bēgšu uz pilsētu un tā joprojām starp divām mājām.

Tas jums kārdinājumam!

nekad neesmu sev patikusi

Ja es beidzot sāktu sevi mīlēt un sev patikt, tad arī pasaule kļūtu labāka?