No krājumiem 5.

Jūtos kā muļķe.
Izlietota, netīra, stulba.
Svaiga, tīra peļķe.
Samīdīta pasaules barība.
Atkal rakstu muļķības,
Bez mīlestības.
Es neko nedomāju,
Tā es justos, kad nebūtu tevis.
Redzētu visu savādāk.
Neredzētu neko.
Galdam ir asas malas,
Bet kad tevis nav blakus,
Tās liekas tik mīļas un tuvas.
Pieķeros, kaut kam citam.
Nepareiza doma, vārdi, sajūta.
Pieļāvu tika daudz kļūdu.
Beigās tevi sadedzināšu,
Bet pirms tam,
Visi par tevi uzzinās.
Ļoti iespējams, ka ienīdīs.
Jau ienīst.

No krājumiem 4.

Neeksistē sāpes un to apakšlīmeņi.
Man garšo kartupeļi.
Nogurums un nemirs.
Bez vismazāk siers.
Kas sāp - raudu.
Dievinu šokolādi, ko nevar nopirkt par smiekla naudu.
Nav neviena, kas iedotu salveti.
Gribu konfekti.
Ik dienu mirst cilvēki.. simtiem.
Ar riekstiem.
Un piedzimst tikai nieka viens.
Balts ir piens.
Žēlumu jūtu, bet man nepatīk.
Lūpas aplaizīt man tīk.
Tā ir viena no vājuma pazīmēm.
Jogurts ar avenēm.

End of March

Caur balkona durvīm ieplūst dzīvoklī patīkams pavasara spirgtums. Termometrā rāda +6 grādi pēc Celsija skalas, mākoņains un pūš lēns DR vējš. Ir sestdiena un savu rītu uzsāku ar piparmētru tēju un Mārtiņa Beķerejas siltajām maizītēm. Nevaru īsti teikt vai esmu izgulējusies, bet pietiekami atpūtusies jā, lai šovakar satiktu savas kursa biedrenes, tas nozīmē ka būs jautras čalas un prieks acīs.
Dzīvoklī ir klusums, jo lai uzrakstītu pāris vārdus, ir jāieklausās klusumā. Fonā skan klavieres, jo kaimiņos ir varens/a pianists/a vai vienkārši kaislīgs klavierspēles mīlētājs/a.
Ja varētu aizbēgt no visām problēmām es jau sen būtu gabalā. Dažreiz brīnos cik gan ātri un viegli viens cilvēks var no tevis paņemt visu,visu. Tukšs! Un dažreiz brīnos cik daudz viens cilvēks tev var dot, ka attopies - laimīgs! Kā pa kalniem un lejām kopumā, kā no viena grāvja - otrā un beigās vienalga viss notiek kā meksikāņu seriālos. Solu vienu tādu "uzcept" savā grāmatā, pie kuras pievērsīšos pensijas gados. Ja tā atskatās, tā varētu sanākt itin bieza, kas iekļautu ne tikai manu dzīvi, bet arī manu tuvāko cilvēku dzīves. Sākot ar skolas mīlestībām, piedzīvojumiem, ballītēm, kāzām un bērēm, krāpšanām, studiju gadiem, strīdiem, intrigām, nu visā visumā par visu, ko ietver meksikāņu seriāli, tikai latviešu gaumē.
Ņomm, garšīga tēja un karameļu smalkmaizīte.

Tas ja kāda daļa manas dzīves beidzas, nenozīmē,ka beidzas visa dzīve. Dzīvošu tālāk, daļa manis noteikti tā darīs.

P.S Es Tevi mīlu 2012. gada trešais mart!

so little time,so much to do

Šis ir viens no tiem retajiem rītiem, kuros pieceļos un jūtos labi, jo esmu mājās. Pirmais skats, kas paveras pa logu nav dzīvokļu māju logi vai dūmojoši skursteņi, ko papildina gaudojošas sirēnas skaņas, es redzu tikai mežu un jūtu svaigu gaisu.
Pavasaris noteikti nāk, lai arī šeit laukos valda ziema, tomēr pavasaris tuvojas. Aizverot acis jau var sajust estrādes atklāšanas pasēdēšanu, kad piecas meitenes sēž uz soliņiem ar saules brillēm un garšīgiem dzērieniem runājas par dzīvi, ik pa laikam iesmejoties, noelšoties aizverot acis un uz minūti izbauda saules starus.
Laiks skrien tik ātri, ka nepaspēju izbaudīt ziemu, visu laiku bija tikai darbs-sabiedriskaistransports-māja-gulta-darbs. Pieaugušo dzīve nemaz nav tik viegla, apbrīnoju visus, kuri ar smaidu sejā tā var dzīvot līdz mūža galam.
Man pavasaris ir laiks pārmaiņām, laiks darīt, to ko sirds vēlas, darīt to, ko gribu un mainīt sevi uz pozitīvo pusi, laiks, lai izrautos ārpus rāmjiem un noteiktiem principiem, laiks dzīvot un mīlēt beidzot arī sevi.
Es negribu novecot neīstenojusi savus sapņus muļķīgu atrunu dēļ, negribu nomirt ar nožēlu, ka neesmu neko savā dzīvē izdarījusi labu. Laiks saņemt sevi rokās un pilnās burās uz priekšu un neapstāties pie neveiksmēm, bet ņemt tās kā pieredzi sev blakus.
http://vimeo.com/36778012

Un tad manis kādam laikam nevajag

In morning like this, i say to myself, that I will fight for You, but then happens some things what bring me down and stays just an empty morning.

Ja vienalga, tad ej prom

Ir tikai viens rīts un tas pats tūlīt izgaisīs
Skatos apkārt, neviena nav
Rokas taustās acīm ciet
Vairāk nekā bail, vairāk nekā grūti
Kāds klusē un kāds zina vairāk
Tomēr, lai rīts nezustu, lai laiks apstātos
Mums pārējie ir jāaizmirst
Cik ilgi citi noteiks mūsu dzīvi?
- Tik ilgi, līdz kāds gribēs atdot laimi
Viens solis, līdz robežai
Viens solis, līdz dažādiem rītiem
Un tā es stāvu gaidot nākošo rītu
Un nākošo..