day by day

forever and after

Agrs pavasara rīts, ir sestdiena un gluži kā toreiz viņa sēdēja uz soliņa un ļāva, lai saule viņu silda. Tikai toreiz tie noteikti bija agri vasaras rīti, jo pavasarī... pavasarī viss bija citādāk – uz soliņa pēcpusdienās viņa sēdēja kopā ar Viņu...

Tā nu viņa tur sēdēja un gaidīja, kad beidzot atbrauks pakaļ tētis, jo iepriekšējā dienā viņa palika pilsētā, kur notika neliela pasēdēšana ar draugiem.

Aiztaisījusi acis ciet, viņa klausījās skaņās. Izdzirdot kādu nepazīstamu skaņu, viņa atvēra acis un mēģināja nepazīstamajā saskatīt, kaut ko pazīstamu. Skatiens apstājās pie šūpolēm, kur bērni ļāvās saviem priekiem, bet tad tas aizklīda tālāk aiz šūpolēm.. pēkšņi iestājās ilgas un ap sirdi, mazliet, iesmeldzās. Vienu brīdi viņa pat noticēja, ka tūlīt ap stūri Viņš parādīsies tāpat kā toreiz un varbūt šoreiz nekavēs..

Viņš mēdza kavēt vai arī viņa mēdza ierasties pārāk ātri norunātajā vietā, kas to vairs atceras, bet tomēr viņi satikās un pavadīja pāris stundas kopā, kas toreiz jau bija daudz.

„Viņš nenāks,” viņa sev teica un pagriezās uz pretējo pusi mēģinot neatsaukt vēl kādas atmiņas, kas ļautu izlauzties asarām.

 http://www.youtube.com/watch?v=KpxFhvT_GME

I will choose myself over you.

It's better to let you go than wait for you, like forever and it is your fckn loss!