25

pēdējā gada laikā esmu atklājusi savas vislielākās bailes

štrunts par bailēm no augstuma vai liftiem
bailes novecot is the new shit
vienmēr ar prieku esmu gaidījusi savas dzimšanas dienas
nu vairs nē
man skaitlis 25 jau no bērnības asociējies ar pieauguša cilvēka dzīves sākumu

un kur tālāk? 

they used to be my friends

Esmu tik dusmīga
bet kad vajag rakstīt, tad īsti nav ko.

Iemācīšos piedot.
Iemacīšos neatskatīties un doties tālāk.


efjū

draugi nāk un iet,bet ģimene paliek

tikai vēl jāpalaiž tās dusmas un "žēl" sajūta prom,
tad es būšu izaugusi

kad tu pēdējo reizi, kaut ko darīji pirmo reizi?

Šovasar es pārbaudīju sevi, pārbaudīju savu drosmi un baiļu slieksni.

Divas naktis sargāju aitas no vilkiem. Nebiju jau pilnīgi wild, jo sēdēju/gulēju ieslēgusies džipā, bet fakts kā tāds biju viena pati dziļos laukos, lielā pļavas vidū, kurai apkārt mežs, blakus purvs un ir tikai pilnmēness, aitas un es.

Vienmēr mani daba ir apbūrusi ar savām skaistajām krāsām, gadalaikiem un laikapstākļiem.

Fantastiskie saulrieti, kad saule ir tik apaļa un spoža kā apelsīns un pāris minūšu laikā pazūd no apvāršņa. 

Dzidrie saullēkti, kad zālē spīguļo zirnekļu tīkli un nesataustāmā migla pazūd līdz ar saules stariem.

Fantastika!

Esmu dabas bērns, tomēr slinka, lai celtos un ietu gulēt līdz ar sauli. Agrajos rītos ir tāda burvība.

Tāds nu bija viens no maniem vasaras piedzīvojumiem, kurā nevajadzēja maksāt nekādu naudu par skaistiem skatiem, piedzīvojumu un domu sakārtošanu.

Nevaru vien sagaidīt,kad atkal ar basām kājām varēšu skriet uz dārzu, lai noplūktu svaigu diļļu sauju un nočieptu vēl kārtīgi neizaugušos zirņus.

dzīvot dzīvi

Un bieži vien es aizmirstu no katras dienas mācīties un ņemt tikai to pozitīvo. Ja nav tā, tad radīt to.
Katrā mirklī ieraudzīt ko skaistu un dalīties ar šo skaistumu.
Katru vakaru pateikties, ka visiem maniem mīļajiem viss ir kārtībā un ar smaidu doties gulēt.
Lai jauki!

atlikušas 9 dienas

es nerakstu, 
sēžu un klausos kā dators rūc.
esmu pilnīgi viena.
dzirdu pulksteni koridorī un iespējams ledusskapi virtuvē.
uz grīdas mētājas guļammaiss un telts.
"Pārāk liela", es domāju.
izkārta veļa žūst un netīrā pa grīdu mētājas.
dzeru ūdeni tā kā nedēļu būtu slāpusi pēc tā.
es nerakstu.

ar basām kājām sniegu kausēju

Šodien apzinājos laika ātrumu.
Gads ir pagājis.
2013.gada marts, aprīlis, maijs šķiet kā vakardiena. Atceros pasmaidu un sajūtu sniegu zem kājām.
Esmu tur kur gribēju būt. Vai ar to pietiek?
Cilvēkam tāds netikums vienmēr gribēt vairāk.

Pietrūkst Ķengaraga māju, kur uz grīdas mētājas tikai manas zeķes.
Caur balkona durvīm dzirdu tās sasodītās vārnas, jā, pat tās man pietrūkst.
Un lielais spogulis, pret kuru varēju gorīties cik ilgi vien vēlos un mana auskaru siena.
Meitenīgās mīļlietiņas un pavirši pielīmētās tapetes.
Tā tur pagāja Rīgas dzīves 2 dramatiskākie gadi.

Esmu pateicīga par to, kas man pieder un ir dots.

ironija?

Kad mērķis sasniegts, tas vairs nešķiet tik svarīgs.
Tik pietiekams un gribēts.

holivudas variants

Redzēju jauku sapni, tā rezultātā atcerējos tālo 2005.gadu un grupas New Old dziesmu Holivudas variants. https://www.youtube.com/watch?v=6qUYMLyD9jg
Tie vārdi patiesībā ir baigi zīmīgie, jo tā tas tiešām bija.
Pirms 9. gadiem kad pirmo reizi klausījāmies šo dziesmu, viņš teica,ka tā būs ar mums.
Neticēju, līdz pierādījās taisnība.

Ieva, take a chill pill !

Nav jau patīkami jaunā gada pirmās dienas iesākt ar vēdersāpēm un tad jau turpmākās dienas staigājot pie ārstiem un uz analīzēm, bet tā notiek, tā tiešām notiek ar mani.

Protams, ka vienmēr galvenais sāpju cēlonis ir stress, tas viss dēļ tiem Ziemassvētkiem. Kā jau esmu teikusi, tie nav mani svētki. 

Vēl visam pāri kā punkts uz i stresu vairo mana neuzticēšanās cilvēkam, nu nevienam neticu. Joprojām vainoju tos, kas ir mani krāpuši, pievīluši, kuriem esmu par daudz uzticējusies, kā rezultātā nodevība un tagad es nespēju pati tikt tam pāri, lai gan pārējie veiksmīgi to ir izdarījuši. 

Sen jau mēģinu tikt tam visam pāri, liekot vienu lielu vienalga, bet tās domas no pagātnes šaujas kā negudras iekšā galvā bez klauvēšanas. 

Un tomēr galu galā es negribu būt atkal tā, kuru sabradā atkal un atkal.

Mani sauc Ieva un es neuzticos. Kā lai tieku tam pāri?

laimīgu jauno gadu!

manai radošajai darbībai ir iestājusies krīze