keep smiling

Šodien piecēlos ar tādu domu, ka viss būs labi. Vienkārši mierā. Elpojam un baudām foršo laiku :)

divi gadi ir cauri

Veselu grāmatu varētu sarakstīt par šo laiku. Tik daudz jautājumu, bet nevienas atbildes. Tas tā kā parasti.
Lai jums forša diena!

man patīk skatīties filmas

Jau otro dienu guļu uz grīdas, jo dīvānā nav iespējams pagulēt, tā nu es aiztaisu acis un iedomājos, ka guļu pie jūras.

Vēl nedēļa pa laukiem un tad jādodas uz Rīgu, jāuzlīmē jaunas tapetes dzīvoklī, kur es dzīvošu viena. Iedomājoties, man paliek bail. Negribu, lai aizeju pa pieskari, ne jau no tapešu līmēšanas, bet no dzīvošanas vienai. Kaut gan staigāt apakšveļā brīvi pa dzīvokli, kur nav ne no viena jāslēpjas ir aweome!

Šonedēļ vēl jāizballējas pie Lubānas ezera un jāapmeklē citavide.lv un  viss esmu gatava koledžai. Patiesībā man ir tik bail atkal studēt, manējās kursa biedrenes bija-ir tik foršas, ka tā latiņa ir tik augsta, ka es nezinu, kas mani sagaida. Došos pretī nezināmajam.

Man ir tāds netikums, ka pārāk daudz domāju, bet ieliekot ausīs austiņas, skanot mūzikai ir pavisam cita pasaule un domas vienkārši aizbēg, bet šodien es vienkārši nedzirdēju mūziku, bet tikai savas domas un cerams, ka tam cilvēkam vaigi/ausis nenodega. 

Vispār pagaidām viss ir kārtībā, paldies, ka pajautājāt.

See ya.

Kur divi,tur trešais lieks. Es izstājos.

Kā, lai aizmirstu tās skumjas, kuras man jau ir pieaugušas klāt.
Kā, lai iznīdēju tos sapņus, kuri vairs nekad nebūs īsti.
Kā, lai aizeju un kā, lai palieku, ja sirds plīst uz pusēm.

P.S Solu sev, ka pagājusī nakts bija pēdējā, kad raudāju.

rutīna

Un vispār sestdien kāds varētu nedzert un pārmaiņas pēc mani aizvest/pavadīt/aizstiept mājās.

Muhahaa!

Jā, jā sestdien beidzot klāt gada lielākais pasākums - kapussvētki. Pa dienu visi izrāda savas kleitas/kurpes/frizūras, parāda jaunos draugus/draudzenes,  pastāsta cik labi un burvīgi viss ir, bet naktī viss vienalga, visi griežas dejās kā nu katrs māk, augstpapēžu kurpes cīnās ar dubļiem, kāds jau planē vai atpūšas uz estrādes soliņiem. Darbojas kafejnīca, kur tēju samaisa ar ābeļzaru un sidrs pēc kura iedzeršanas atrodies jau pilnīgā nārnijā.

Man patīk vērot cilvēkus, man patīk nedzert un nākamajā rītā mocīties tikai no miega trūkuma.

Bet šogad es ceru atpūsties un uzlikt mīksto visiem, bet tajā pašā laikā neļaušu sev kāpt uz galvas.

"visi vīrieši ir idioti"

Un man tētis šorīt atbild man: "Vai tad Tu nezināji?" Nu zin kā cerība mirst pēdējā. Viņš mani mierināja, ka nekas drīz atradīšu kādu kurš būs mazāk idiots, re mamma tādu atrada, tad piegāja pie mammas un samīļoja. Man tētis nekad nav bijis tāds runātājs, viņš nekad nestāsta kā jūtas, lai arī cik ironiski būtu, nez vai es arī tādu meklēju, tātad vai es meklēju tādu vīrieti, kurš ir līdzīgs manam tētim?
Pat īsti nezinu, kā jūtos, it kā ir daudz ko teikt, ir secinājumi, ir apņemšanās, bet kopumā tāds kā apstājies laiks.
Un vispār es neprasu daudz, tikai lai pieceļoties no sapņošanas viņš man būtu blakus.