Šis rīts sākās ar ierasto modinātāja zvanu Limp Bizkit - Break stuff. Protams, pirmā doma bija izslēgt modinātāju un vienkārši izgulēties, tad sāka runāt sirdsapziņa un tomēr cēlos vai pareizāk vēlos uz lekcijām.
Trolejbusā ieņēmu savu ierasto vietu, tur mani neviens netraucē un arī sveši acu skatieni no rīta man nav vajadzīgi. Pa ceļam paspēju izlasīt semināra materiālus, paklausīties mūziku un padomāt pozitīvas domas, tas gan dīvaini, ņemot vērā, ka pēdējā laikā man nav bijis domu, kur nu vēl pozitīvu. Ar mani notiek progress.
Pirmajā lekcijā notika izmaiņas, jo pie mums viesojās komisija, kura izvērtēja studiju programmas, lai vai kā tur sanāks, bet galvenais, ka divi no 17 komisijas pārstāvjiem bija briti. Man bija tāda sajūsma, jo tik ļoti fascinē britu akcents(!), tieši tāpat kā kreiļi.
Metadoloģijā bija interesants dialogs par to kā tehnoloģijas pārņem pasauli un bērni vairs nemāk neko darīt, nu tādas ikdienišķas, vienkāršas lietas. Iedomājos, ka ne tikai bērni arī jaunieši, pieauguši cilvēki, es arī. Kad Tu pēdējo reizi piešuvi pogu pats/i nevis nesi šuvējai vai pirki jaunu apģērbu?
Lai diena būtu vēl vairāk izdevusies, tika atjaunots arī e-talons, nodota grāmata bibliotēkā un samaksāts parāds, satiku Gundegu, priecājos par silto laiku, paēdu garšīgus makaronus, kurus man uzsildīja brālis, starp citu, uzslava viņam, jo iemācījies Rīgā gatavot ēst.
Šķiet, ka rīt varētu braukt mājās līdz piektdienai un tad doties Kurzemes virzienā, bet pirms tam kārtīgs miegs.
See ya!
