Nekas nav tik viegli kā izskatās. Pēdējā laikā domāju kā citi var izturēt visu, kas notiek apkārt. Kā Jūs tiekat galā ar dzīvi?
Biju sameklējusi darbu, pēc idejas vienkāršs, sēdi un zvani, bet man tik ļoti grūti bija to darīt. Mani mierināja un teica,lai paciešos, jo visiem tā ir, ka nepatīk iet uz darbu. Es šokā! Vienmēr biju domājusi,ka darbs, tavs mūža darbs ir tāds, uz kuru tu ej ar prieku, bet kāda jēga iet ar sakostiem zobiem priekš nelaimīgas dzīves? Nu nē, es noteikti tā negribu. Man jau pietika, līdz ar stresiem, ko iepriekšējais darbs radīja iedzīvojos kuņģa problēmās, aizgāju no darba- veselība uzlabojās. Tāpēc šobrīd esmu darba meklējumos. Gribu tādu darbu, kur ar prieku eju, pat ja alga ir minimālā.
Būt attiecībās arī nav viegli. Esmu bijusi tik ilgi viena un dzīvojot savā sapņu pasaulē, esmu aizmirsusi par realitāti. Vienmēr esmu teikusi, ka ļoti svarīgi ir komunicēt, stāstīt visu kas un kā, lai nav noklusēšanas, nesakrājas visi liekie kreņķi utt, bet beigās pati esmu ierūsējusi šajā lietā. Kā tāda mazā ņuņņa bailule.
Un beigās, protams, pro-jautājums : kāda gan visam nozīme? Mēs dzīvojam vienreiz, tāpēc dzīvojam, nevis eksistējam! Tāpēc uz priekšu ķert iespējas!
Domāju, ka ir jāsāk atkal taisīt saraksts ar lietām, kas ir jāizdara, jāierāmē un jāiemūrē sienā, lai atkal nepazūd.
Ar pozitīvām domām atvados, jo domas materializējas, tāpēc pietiks negatīvisma un ļaunuma.
