Ir rīts un migla ir lielāka par tumsu. Katrā pieturā cilvēki iekāpj iekšā vai izkāpj ārā. Nemainīga kustība. Trolejbusa vadītāja dzer nesteidzīgi savu rīta kafiju, tēju vai, kas zina, kaut ko stiprāku. Es savējo kafiju nepaspēju izdzert.
Šī būs viena no tām dienām, kad es nespēšu pārstāt domāt un ja domāšu, tad rakstīšu un ja rakstīšu, tad jau nebūs tik viegli, jo katrs vārds ir dzīvs, tas nav samākslots, katrs mans dzīves notikums ir patiesi sāpīgs vai priecīgs, raudošs vai smejošs.
Ir dažas lietas, cilvēki, vārdi, bez kuriem mana ikdiena nebūtu mana ikdiena. Esmu bagāts cilvēks, jo ne visi ir sapratuši tik vienkāršas dienas burvības, kuras paceļ spārnos, līdz ar to es vakarā varu teikt, jā šodienu es izdzīvoju ar visu sirdi un dvēseli. Nekur nav pilnības, neviens nav pilnība un tieši tas ir šķērslis, tikai kam, tas ir jāizdomā jums pašiem.
Ieskrieties kā vējam
Un it nemaz nepagurt
Apstāties pa vidu ceļam
Un kādu noburt.
Ir vakars un aiz loga ir piesalušas lapas, bet iekšā kūpoša tēja. Šis būs viens no tiem vakariem, kad es būšu es.
