Viss notiek tā kā tam jānotiek. Pat ar
gribasspēku un tuvu cilvēku atbalstu es nespēju tikt viņam pāri. Tik tuvu un
reizē tik tālu. Tikai viens solis līdz laimei, tikai viens solis līdz pilnīgam
sabrukumam. Es nespēju noliegt acīmredzamo un to, ko citas acis neredz. Kad
skatieni satiekas un reizē nolaižas, pēc tam seko dūriens mugurā. Mēs neesam
viens otram un mēs vienmēr būsim viens otram.
Patiesībā es nemīlu. Mīlestība ir tikai
mīts. Es ticu – otru cilvēku darīt laimīgu līdz mūža galam. Es ticu- celšos un
kritīšu tikai par Tevi. Es ticu- ar Tevi es varu būt Ieva.
Viņš mani padara traku un arī laimīgu. Viņš
mani padara tik ievainojamu un reizē tik stipru.
This is it?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru