2012. gada 16. sept.

ne šodien, ne rīt, ne parīt, nekad!

Ienīstu sevi, ka nepalīdzēju piecelties sievietei, kura nokrita aizķeroties aiz apmales. Kāpēc citi nepalīdzēja?
Tracina, ka cilvēks var būt vājš un ievainojams, kāpēc mēs vienmēr nevaram būt stipri?
Man nepatīk gaidīt, es ienīstu, ja kāds liek man gaidīt. Es vienmēr esmu laikā un ja kavēju jūtos slikti. Kāpēc citi nejūtas tāpat?

2012. gada 12. sept.

fuckmylife

man lūdzu vienu amnēziju un sirds transplantāciju

2012. gada 11. sept.

-

klusums klusē citādāk

2012. gada 2. sept.

esmu no planētas zēikssčetri

Pēc gada pārtraukuma, atkal sāksies studenta dzīve. Atkal iesviesta viena pasaulē, nezināmā un neparedzamā. Šoreiz mana izvēle, tad jau redzēs vai pareizā. Iedomājos,ka atkal varēšu zīmēt kladēs sirsniņas. Awesome!
Man ir bail patiesībā, baigi bail. Sēžu viena dzīvoklī, savā alā, skatos uz durvīm negribas rīt doties pa tām ārā, tur ir cita pasaule, kuru dažreiz nepazīstu. Piemēram,šodien es sāku raudāt par to, ka tik daudz atkritumu mēs izmetam ārā un ka drīz pasaule aizies bojā. Esmu dīvaina. Bet no rītdienas man ir bail, tomēr šodienas atklājums mani nomierina. Lai skan skaļāk! Visas dziesmas viņiem foršas!


pieķeru sevi atkal rakstot depresīvos tekstus

balsis manā galvā klusē
mēģinu aizturēt elpu, pat sirdspukstus,
lai atkal dzirdētu
tās četras sienas saraujas
biedē
smacē
un liek to visu neaizmirst.