Tev nav tiesību likt justies man slikti.

Labrīt! Man šodien vēlais rīts iesācies ar garšīgu piparmētru tējiņu, kurai klāt ir citrona šķēlīte. Garšo gluži tāpat kā mana mīlestība. Katru rītu nosolos, ka viss pietiks, vairs nerunāšu, nedomāšu, nerakstīšu. Vieglāk pateikt kā izdarīt.

Nekad nebiju domājusi, ka gaidīšu kādu cilvēku, bet nu tā ir sanācis, ka jau pusotru gadu es gaidu, gaidu un gaidu. Ko tad es īsti gaidu? Laimi, patiesībā to sajūtu, ka es varu kādu citu darīt laimīgu. Bet Ieva varbūt tev ir jājūtas jau tagad laimīgai, jo viņš jau ir laimīgs. Patiesībā visam manis teiktajam ir divas puses. Elle tak! Jo vairāk domā attaisnojumus, jo vairāk sapinies.

Esmu spērusi vairākus soļus pretī, bet vai Tu arī kādreiz panāksi pretī? Vēl tikai 6 mēneši un es vairs negaidīšu, lai cik grūti man tas būtu, darīšu visu, lai aizmirstu Tevi un tad jau Tev nāksies pacensties vairāk kā jebkad, lai es neaizmirstu.

Ar katru dienu es novecoju, nesmaidu tik bieži, lēnām izgaistu. Man nav drošības, nav zemes zem kājām, es slīkstu un Tu tikai noskaties.

Un, iespējams, tas viss ir tikai manā iztēlē, tas viss ir tikai tas, ko gribu redzēt, bet patiesībā es jau sen esmu zaudējusi, bet tad, kad man atvērsies acis?

Nekavē laiku ar cilvēku, kam Tu neko nenozīmē. Tad kāpēc fckn Tu kavē?
 http://www.youtube.com/watch?v=s8QYxmpuyxg&NR=1&feature=endscreen

Just like that I'm crawling back to you.

Aiz loga ir liels vējš. No sniega ne miņas, ne ziņas, tikai lietus, nelūgtais viesis klauvē pie stikla rūts. Pelēki koki, pelēkas ielas, pelēkas mājās, pelēki cilvēki, tā vien gribas paņemt otiņu un sākt visu izkrāsot kā krāsojamā grāmatā.

            Nesen atbraucu no darba, mazliet, sagurusi, bet nu tā pieklājas pie nedēļas pēdējās darba dienas. Sēžu un domāju, ko, lai tādu interesantu pastāstu, kas tad ir noticis tāds ievērības cienīgs. Laikam jau nekas, bet nu sagrābstīšu, kaut ko.

            Man ir jauna krūzīte ar ziemeļbriedi Rūdolfu, tagad tikai no tās dzeru piparmētru tēju. Dikti garšīgi, noteikti iesaku piparmētru tēju ziemeļbrieža krūzē.

            Patiesībā varētu pat iet gulēt, bet nē, jo ir jāsagaida plkst. 00:00 un tad varēs laisties miegā(tā man tāda tradīcija- sagaidīt savu dzimšanas dienu), pa šīm pāris stundām es varētu nomazgāt traukus, noepilēt kājas, sacept karbonādes, izmazgāt zobus un tā. Droši vien tāpat neko neizdarīšu.

            Šodien mani saķēra atklāsme, ka esmu, kaut kur nozaudējusi savu labāko draugu, baigi pietrūkst, ka viņš neraksta. Rokas nolaižas.

            Adventes laiku es pirmo reizi savā dzīvē izmantoju tiešām kā kluso laiku, sevis izzināšanas, pārbaudīšanas, attīrīšanās laiku. Man patīk, ne jau tikai tāpēc, ka no rīta pieceļoties galva nesāp un nav atmiņas zudumi, bet šāda izvēle parāda, kuri tad ir mani īstie draugi. Kāds man teica, ka nedzerot es pazaudēšu visus savus draugus, ko, lai saka, tad jau viņi nemaz nav man draugi.

            Laiks pārdomām un beigās iesaku foršu video.https://www.youtube.com/watch?v=MRWxoR-FJV0

Rīts ir stindzinošs, bet ar laiku var pierast.

Ir rīts un migla ir lielāka par tumsu. Katrā pieturā cilvēki iekāpj iekšā vai izkāpj ārā. Nemainīga kustība. Trolejbusa vadītāja dzer nesteidzīgi savu rīta kafiju, tēju vai, kas zina, kaut ko stiprāku. Es savējo kafiju nepaspēju izdzert.

Šī būs viena no tām dienām, kad es nespēšu pārstāt domāt un ja domāšu, tad rakstīšu un ja rakstīšu, tad jau nebūs tik viegli, jo katrs vārds ir dzīvs, tas nav samākslots, katrs mans dzīves notikums ir patiesi sāpīgs vai priecīgs, raudošs vai smejošs.

Ir dažas lietas, cilvēki, vārdi, bez kuriem mana ikdiena nebūtu mana ikdiena. Esmu bagāts cilvēks, jo ne visi ir sapratuši tik vienkāršas dienas burvības, kuras paceļ spārnos, līdz ar to es vakarā varu teikt, jā šodienu es izdzīvoju ar visu sirdi un dvēseli. Nekur nav pilnības, neviens nav pilnība un tieši tas ir šķērslis, tikai kam, tas ir jāizdomā jums pašiem.

           

Ieskrieties kā vējam

Un it nemaz nepagurt

Apstāties pa vidu ceļam

Un kādu noburt.

Ir vakars un aiz loga ir piesalušas lapas, bet iekšā kūpoša tēja. Šis būs viens no tiem vakariem, kad es būšu es.

new day

It does not matter how I try.
Because at the end of the day, I'm still not like her.

Atzīsties šodien mīlestībā!

Dienās, kad viss ir tik melnās krāsās, tad Placebo mūzika nāk palīgā. Atceros vienu vasaras nakti pirms FonoFest, es biju tik satraukusies par kaut ko, ka nevarēju aizmigt un 4:00 izdomāju ieslēgt fonā Placebo un miegs atnāca ļoti ātri. Parasti, kad mācos vai dodos gulēt es nevaru pamācīties un attiecīgi aizmigt, ja fonā skan mūzika, bet nu vienmēr visam pienāk pirmā reize.

Svētdiena bija tik jauka diena, man ļoti patika staigāties ar Gundegu pa Rīgas ielām, kaut kas pavisam citādāks un tad jau satikām Raiti un aizgājām uz baznīcu. Pastaiga nepalika bez sekām, jo pirmdien piecēlos ar baciļiem, tāpēc augstskola tika neapmeklēta. Šodien ir jau labāk, tas nozīmē, ka jāpilda mājas darbi un rīt kā labiņajai jādodas uz lekcijām. Ja, kāds man varētu piespēlēt darbu, tad es neietu uz lekcijām un nav jau tā, ka es pati nemeklēju darbu, bet, kaut kā neveicas pagaidām. Kā saka, labs nāk ar gaidīšanu.

Būs drīz jāpošas, lai dotos ikdienas kārtējā pastaigā pa svaigu gaisu, jau kādu laiku to piekopju. Diez ko veselīgi jau nebūs, ja pa ceļam ieiešu Mārtiņa Beķerejā un nopirkšu sēņu maizītes un banānu eklērus. Ēšana ir tāda bauda- mmm! Dzīvojam tikai vienreiz un kāpēc gan to katru dienu neizbaudīt uz visiem 100%? Atzīsties beidzot šodien mīlestībā ;) Lai jauka diena un veltu Jums Placebo – I do 
http://www.youtube.com/watch?v=yVWJmYw8gEw

Dārgie vīrieši!

Sievietēm patīk, ja viņas tiek aicinātas uz satikšanām, nevis otrādāk.

Beidzot saulaina pirmdiena.

Šis rīts sākās ar ierasto modinātāja zvanu Limp Bizkit - Break stuff. Protams, pirmā doma bija izslēgt modinātāju un vienkārši izgulēties, tad sāka runāt sirdsapziņa un tomēr cēlos vai pareizāk vēlos uz lekcijām.

Trolejbusā ieņēmu savu ierasto vietu, tur mani neviens netraucē un arī sveši acu skatieni no rīta man nav vajadzīgi. Pa ceļam paspēju izlasīt semināra materiālus, paklausīties mūziku un padomāt pozitīvas domas, tas gan dīvaini, ņemot vērā, ka pēdējā laikā man nav bijis domu, kur nu vēl pozitīvu. Ar mani notiek progress.

Pirmajā lekcijā notika izmaiņas, jo pie mums viesojās komisija, kura izvērtēja studiju programmas, lai vai kā tur sanāks, bet galvenais, ka divi no 17 komisijas pārstāvjiem bija briti. Man bija tāda sajūsma, jo tik ļoti fascinē britu akcents(!), tieši tāpat kā kreiļi.

Metadoloģijā bija interesants dialogs par to kā tehnoloģijas pārņem pasauli un bērni vairs nemāk neko darīt, nu tādas ikdienišķas, vienkāršas lietas. Iedomājos, ka ne tikai bērni arī jaunieši, pieauguši cilvēki, es arī. Kad Tu pēdējo reizi piešuvi pogu pats/i nevis nesi šuvējai vai pirki jaunu apģērbu?

Lai diena būtu vēl vairāk izdevusies, tika atjaunots arī e-talons, nodota grāmata bibliotēkā un samaksāts parāds, satiku Gundegu, priecājos par silto laiku, paēdu garšīgus makaronus, kurus man uzsildīja brālis, starp citu, uzslava viņam, jo iemācījies Rīgā gatavot ēst.

Šķiet, ka rīt varētu braukt mājās līdz piektdienai un tad doties Kurzemes virzienā, bet pirms tam kārtīgs miegs.

See ya!

23.09.2011

Tad,kad es zināšu, kas es esmu, tad es zināšu, kas ir tie nepazīstamie cilvēki man apkārt.