Nav jau patīkami jaunā gada pirmās dienas iesākt ar vēdersāpēm un tad jau turpmākās dienas staigājot pie ārstiem un uz analīzēm, bet tā notiek, tā tiešām notiek ar mani.
Protams, ka vienmēr galvenais sāpju cēlonis ir stress, tas viss dēļ tiem Ziemassvētkiem. Kā jau esmu teikusi, tie nav mani svētki.
Vēl visam pāri kā punkts uz i stresu vairo mana neuzticēšanās cilvēkam, nu nevienam neticu. Joprojām vainoju tos, kas ir mani krāpuši, pievīluši, kuriem esmu par daudz uzticējusies, kā rezultātā nodevība un tagad es nespēju pati tikt tam pāri, lai gan pārējie veiksmīgi to ir izdarījuši.
Sen jau mēģinu tikt tam visam pāri, liekot vienu lielu vienalga, bet tās domas no pagātnes šaujas kā negudras iekšā galvā bez klauvēšanas.
Un tomēr galu galā es negribu būt atkal tā, kuru sabradā atkal un atkal.
Mani sauc Ieva un es neuzticos. Kā lai tieku tam pāri?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru