Es nevaru sūdzēties, pat negribu, bet iekšā sēž tāds kā gruzītis.
Pat nevaru normāli savu playlisti klausīties,jo tur dziesmas kā atmiņu ainas.
Nav tiesību cepties, jo karma savu darbu paveica ideāli.
Tik domāju,kad sākšu saskatīt mīnusus un kad tas viss būs tikai kā kārtējā izlasītā nodaļa manā grāmatā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru