Šoreiz tas nebija par viņu. Šoreiz tas bija tāpēc, lai viņš justos labāk.
Kaut gan pirms četriem gadiem viņi bija mainītās lomās.
It kā nekas un reizē viss, kas reiz bija tik skaists un jaunību atgādinošs pazuda vienā mirklī.
Vai tad tiešām tas bija vajadzīgs?
No viena skūpsta saprasts, ka tā jau ir pagātne.
Kāpēc gan tā nevar būt vienmēr?
Izdarot tikai vienu lietu, sperot vienu soli, saņemt to nojausmu, ka pagātne, lai paliek savā vietā.
Viņš stāv aukstumā un trīc, iespējams, aiz tām sāpēm, ko kāda cita ir nodarījusi.
Viņa uzklausa, viņa saprot un atcerās to naža dūrienu savā mugurā.
Sarunas par uzticēšanos un par to, kas gan ir pareizi.
Šoreiz tas nebija par mani, šoreiz tas bija, lai viņš justos labāk.
Cerams,ka viņam tagad ir labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru