Attopos lielā pļavā, kur var dzirdēt tikai sienāžu dziesmas. Galva, mazliet, griežas no pieneņu smaržas. Viss apkārt tik skaists. Apguļos zālē un aizveru acis. Jūtu kā zāles stiebri noliecas zem manis un nomaldījusies skudra pārāpo pāri rokai. Saule silda basās kājas un vējš aiztiek matus. Viena plauksta atveras un pieneņpūkas atsvabinu, otru neatveru, jo Tevi turu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru